Svētupe

Iztek no Dreimaņu ezera Krustkalnu dabas rezervāta teritorijā, šķērso to 4,97km garumā un ietek Aiviekstē pie Ļaudonas.

 

Svētupes krastos 1,5ha platībā plešas Zilganās molīnijas pļavas - aizsargājams pļavu biotops. Aizsargājami ir saldūdens biotopi - vecupes, Svētupes augštecē. Uz Svētupes atrodas arī vairākas bebru apmetnes.

 

1274.gadā Rīgas arhibīskaps pie Svētupes ietekas Aiviekstē licis uzcelt pili, ko bieži izmantojis par savu rezidenci. 1457.gadā Ļaudona ir minēta to piļu sarakstā, kam ir savs pilsnovads un draudze. 

Kā cēlies Dreimaņu ezers un Svētupe

 

Senais dreimanis no Dreimaņu mājām pārvedis no svešām zemēm sievu, Svēte vārdā. Reiz viņš greizsirdībā Svēti nogalinājis un apracis pļavā aiz mājas un uzlaidis avotu ūdeņus kapam virsū, tur radies ezers, kas nosaukts par Dreimaņu ezeru.

 

Vēlāk no ezera iztecējusi upe, – tās esot Svētes asaras. Upi ļaudis nosaukuši par Svētupi. Upes gulgošanā saklausāmi vārdi: “Meir – nau! Meir – nau!” Tas nozīmējot: “Miera nav! Miera nav!” Tāpēc arī tuvējās mājas nosauktas par “Meirāniem”.

 

Kad Svēte beigšot raudāt, tad izžūšot Dreimaņu ezers un Svētupe.

 

Stāstīja 30.gadu sākumā Liene Ozoliņa, pierakstīja Lidija Liepiņa. (avots: Latvijas Avīze, 20.09.2013.