Grieze

Grieze grieza rudzu lauku,
Tautiets manu vaiņadziņu.
Griez, tautieti, dadžu lapu,
Negriez manu vaiņadziņu. (Latviešu tautasdziesma)

 

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu. Ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā.

 

Latvija mūsdienās, ļoti iespējams, ir valsts ar vislielāko griežu blīvumu pasaulē. Latvijas teritorijā gadā ligzdo apmēram 26 000 - 38 000 pāru. Pirmās griezes atlido maijā, tēviņi tūlīt ieņem katrs savu ligzdošanas teritoriju. Maija beigās, jūnija sākumā Latvijas pļavās naktīs skan skaļās griežu tēviņu balsis, cenšoties aizsargāt teritoriju pret citiem tēviņiem. 

 

Grieze mājo dabiskajos un cilvēka veidotajos zālājos, labības laukos un atmatās. Grieze pārsvarā apdzīvo pļavas un laukus ar garu zāli. Tāpat kā citi dzērvjveidīgie, grieze labi maskējas, tāpēc tikai nedaudzi cilvēki ir redzējuši dzīvu griezi. Grieze spēj nemanāmi aizlavīties projām, pat ja cilvēks tai piegājis tikai dažu metru attālumā, tā, ka cilvēks pat nepamanīs zāli sakustamies. Diemžēl šī spēja to neglābj no mehāniskajām pļaujmašīnām. 

Barība

Grieze ir visēdāja, bet tā galvenokārt barojas ar kukaiņiem,zirnekļiem, tārpiem, gliemjiem, vabolēm, spārēm un sienāžiem, kā arī ar nelieliem abiniekiem un zīdītājiem, augiem un to sēklām. Grieze iznīcina dažādus lauksaimniecības kaitēkļus, piemēram, smecerniekus, garkājodus un sprakšķus.

 

Ja Latvijā cilvēki nedzīvotu vispār, griežu, kas ir atklātu ainavu putns, šeit būtu daudz mazāk, bet pārāk aktīva saimniekošana savukārt samazina sugas izdzīvošanas iespējas.

 

Griežu dabiskie ienaidnieki ir ūdrs, Amerikas ūdele, kaķis, sermulis, lapsa, baltais stārķis. (avots: Vikipēdija)

Interesanti fakti

 

1996.gada Latvijas Gada putns.

 

Grieze attēlota uz 10 latu sudraba monētas.