Aiviekstes upe

Pēc baseina ir lielāka Daugavas pieteka, 14.garākā upe Latvijā (114km), iztek no Lubānas ezera. Tiek uzskatīts, ka Aiviekste atdala Vidzemi no Latgales.

 

Zivis - raudas, sami, ālanti, plauži, līdakas, asari, ruduļi, vēdzeles, karpas. Aiviekste ir iecienīts ūdenstūrisma maršruts.

 

Uz Aiviekstes upes ir uzcelta viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijās - Aiviekstes HES. Līdz 1939.gadam tas bija lielākais HES Latvijā.

Aiviekstes palienes darbas parks un Natura 2000 teritorija

 

2004.gadā tika izveidots Aiviekstes palienes dabas parks, Natura 2000 teritorija. Parkā konstatētas nozīmīgas dabas vērtības – upju palieņu pļavas ar vairākām aizsargājamo augu atradnēm (mānīgā knīdija, jumstiņu gladiola, Sibīrijas skalbe, dzegužpirkstītes) un daudzām aizsargājamo putnu sugām. Nozīmīga ligzdojošo griežu un caurceļojošo ziemeļu gulbju, mazo gulbju, mazo gauru koncentrācijas vieta. 

Literārā un muzikālā Aiviekste

Ļaudonā dzimusī rakstniece un dzejniece Erna Ķikure (1906.-2003.) garajā stāstā „Kā plūst Aiviekste?” raksta: „Aiviekste, labā upe visur tecēja visam cauri, zilā Sudrabaina brūna. Viņa tecēja gar to cilvēku dzīvēm no agras bērnības, kā tās dzīvības zīme, ko ieauž un ieada segās un jostās, krāsainu kā dzīvības spārnu ,gan ne pāriem platu, bet spožu svina valdītu un dārgu.”

 

Par Aivieksti ir sacerētas arī dziesmas - Miķeļis Gruzītis "Aiviekstes ozoli", Raimonds Pauls "Aiviekstes pārcēlāja dziesma", Ilmārs Dzenis "Pie Aiviekstes" u.c.